Šodien - Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena 2020



22.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena, kad katram no mums ir iespēja apzināties, ka planēta, kas bagāta ar bioloģisko daudzveidību, ietver sevī milzīgas vērtības, kuru nozīmi, nepieciešamību un unikalitāti varam novērtēt un izbaudīt ik brīdi. 

1992.gada 5.jūnijā Riodežaneiro tika parakstīta ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, rūpējoties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tās elementu ilgtspējīga izmantošanu un ģenētisko resursu izmantošanas ieguvumu godīgu un vienlīdzīgu sadali. Konvencijai līdz šim pievienojušās 196 valstis, Latvija to izdarīja 1995.gadā.

Bioloģiskā daudzveidība ir saikne starp visiem zemes organismiem, kas tos vieno savstarpēji atkarīgā sistēmā, kurā katrai sugai ir sava loma. Sugu skaits pasaulē varētu būt ap 10 miljoniem, taču līdz šim ir aprakstīti un apzināti tikai ~1,5 miljoni sugu. Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska cilvēka labklājībai,  jo nodrošina pakalpojumus, kas dod ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā, un nodrošina neskaitāmus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa un ūdens attīrīšanu, klimata stabilizēšanu, augsnes auglības veidošanu un atjaunošanu, nodrošināšanu ar pārtiku, degvielu un šķiedru, estētiskos un ar kultūras vērtībām saistītos ieguvumus u.c.

Latvenergo kā ilgtspējīgs un pret vidi atbildīgs uzņēmums īsteno vairākus bioloģiskās daudzveidības projektus. Koncernā ieviestā un sertificētā vides pārvaldības sistēma apliecina uzņēmuma spēju pilnveidoties un uzlabot vides sniegumu ikvienā darbības jomā un procesā. Pēc pašu iniciatīvas uzņēmumā atbalsta zivju resursu papildināšanu, izgatavo zivju mākslīgās nārsta ligzdas, tīra upes, kā arī veic dažāda veida un mēroga izpētes, tajās piesaistot vides ekspertus, biologus un hidrobiologus. Šīs aktivitātes apliecina uzņēmuma spēju domāt un rīkoties atbildīgi pret vidi un dabas daudzveidību ilgtermiņā.

Latvijā dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir jau vēsturiska. T.s. zviedru laikos 16. gs. Vidzemē tika pieņemti medību likumi un likumi augļu koku aizsardzībai. Vācu mežsaimniecības skolas ietekmē 16.-17. gs. Latvijā bija ļoti stingri medību un meža koku izmantošanas kārtības likumi. Savukārt cariskās Krievijas laikā 1838.-1839. gadā Vidzemes un Kurzemes guberņas pārvalde izdeva rīkojumu par apmēram 320 m platas aizsargjoslas noteikšanu kāpu zonā – šo rīkojumu var uzskatīt par pirmajām tiesiskajām aktivitātēm dabas aizsardzībai Latvijas teritorijā. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 20. gs. 20. gados tika apstiprinātas pirmās 18 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Šobrīd ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti, vienu no zaļākajām un vismazāk urbanizētajām teritorijām. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais tā saglabāšanā sniedz iespēju Latvijai būt starp vadošajām ES valstīm šajā jomā. Pašlaik Latvijas meži absorbē vairāk CO2 nekā Latvijā tiek radīts, mēs esam vieni no ES līderiem biomasas izmantošanas un bioloģiskās daudzveidības ziņā.

Izmantojot pieejamo dabas kapitālu, Latvijai būtu jāvirza mērķis kļūt par ES līderi ilgtspējīgu dabas pakalpojumu sniegšanā.


Izmantotie avoti:

https://www.cbd.int/
VARAM "Konvencija par bioloģisko daudzveidību"
Par 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību 
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
LU "Dabas aizsardzība"

Ivita Bidere
AS “Latvenergo”
Preses sekretāre
Tālr.: 67728809; 29279158
ivita.bidere@latvenergo.lv
Mājaslapā latvenergo.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apliecināt savu piekrišanu sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk