Stratēģija

AS "Latvenergo", veicinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinot enerģētisko drošību, palielina atjaunīgās ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz lielas jaudas vēja elektrostaciju attīstīšanu. Baltijas un Latvijas valsts neatkarība no ārējiem energoresursiem ir viens no svarīgākajiem nacionālās drošības un suverenitātes balstiem.

Vēja enerģija tieši šobrīd ir viens no ekonomiski efektīvākajiem risinājumiem, it īpaši tagad, kad Latvijā un Baltijā vērojams jaudu deficīts, kas elektroenerģijas tirgū ietekmē cenas. Ar jaunām vēja elektrostacijām arī Latvijā iespējams rentabli un bez subsīdijām ražot konkurētspējīgu un zaļu, videi draudzīgu elektroenerģiju. Lieljaudas vēja parku attīstība uzskatāma par Latvijas valsts un visas sabiedrības interesēs īstenojamu projektu.


Latvenergo koncerns ir viens no vadošajiem enerģijas ražotājiem Baltijā, stabils un investoriem uzticams uzņēmums, kas strādā, lai sasniegtu valsts enerģētikas un klimata mērķus. Uzņēmuma rīcībā ir pieredze, nepieciešamie resursi un kompetence, lai īstenotu projektus un piesaistītu tiem lētāko finansējumu.



DARBĪBAS PRINCIPI


Strādājam un dodam labumu Latvijai

Esam valsts uzņēmums, un projektu realizācija ir ieguvums visai sabiedrībai

Esam atbildīgi pret sabiedrību

Paredzam finansiālu labumu pašvaldībām un iesaistām vietējās kopienas jau plānošanas procesā

Izturamies ar cieņu pret vidi

Sadarbojamies ar vides organizācijām, ievērojam rekomendācijas un noteiktās vides prasības

Izvēlamies piemērotus risinājumus

Tehnoloģiju izvēlē izvēlamies risinājumus, kas piemēroti apkārtējai videi un sabiedrībai

DARBĪBAS VIRZIENI

Lai kopīgi strādātu ar stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas projektu attīstību, 2022. gada 22. jūlijā izveidots AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki". Izmantojot divu valsts mēroga uzņēmumu pieredzi un resursus, kopējam AS "Latvenergo" elektroenerģijas ražošanas portfelim plānots pievienot vismaz 800 MW atjaunīgās enerģijas, kas kopā veido aptuveni 130 moderno vēja turbīnu visā Latvijā. Kopuzņēmuma uzdevums ir projektēt, izbūvēt un ekspluatēt vēja parkus Latvijas valsts mežu teritorijās, veicinot elektroenerģijas ražošanas elastību un valsts enerģētisko neatkarību. Projekti tiks īstenoti atbilstoši racionāla tirgus principiem, bez jebkādiem finansiāliem valsts atbalsta mehānismiem. 

Uzņēmuma darbības principi nosaka vēja parku attīstību ar atbildību pret vidi un Latvijas sabiedrību, strādājot Latvijas iedzīvotāju interesēs. 

Kopuzņēmuma izveides galvenie ieguvumi: 

  1. Latvijas valsts uzņēmumu sadarbība – viss ieguvums paliek Latvijas valstij un iedzīvotājiem; 
  2. Attīstot vēja parkus mežos, tiek radīta mazāka ietekme uz apkārtējo sabiedrību un ainavu; 
  3. Viens sadarbības partneris zemes īpašuma jautājumos atvieglo saskaņošanas procesu un veicina operatīvāku projektu realizāciju. 

Pašlaik uzsākta nogabalu izpēte Latvijas Valsts mežu teritorijās, kur veikta tādu aspektu izpēte, kā vēja resursi, aizsargājamo dabas teritoriju un ierobežojumu analīze, esošā ceļu infrastruktūra, pieslēguma pieejamība un esošais tīklu stāvoklis, kā arī turpinās ornitofaunas, biotopu un sikspārņu lauku darbu izpētes un sagatavošanās darbi ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru veikšanai. Ir uzsākts dialogs ar vides institūcijām un organizācijām, aizvadītas tikšanās ar vairākām pašvaldībām, lai jau procesa sākumā respektētu visu iesaistīto pušu viedokli. Tāpat norit darbs, lai izvēlētos piemērotākos tehnoloģiskos risinājumus.

Pašlaik Vides pārraudzības valsts birojā ir iesniegti iesniegumi un pieņemti lēmumi par IVN procedūras piemērošanu un uzsākšanu četros Latvijas valsts mežu nogabalos, kas atrodas Aizkraukles, Limbažu, Ludzas, Balvu un Ventspils novadā. Ar detalizētāku informāciju par IVN procedūru aicinām iepazīties Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā .

VES IZBŪVES PROCESS

Vēja enerģijas tehnoloģiju attīstība dod iespēju ražot zaļu bezizmešu elektroenerģiju visā Latvijas teritorijā. Tas paver arvien plašākas iespējas izvēlēties nogabalus, kas īpaši labi piemēroti vēja parku attīstībai. Latvenergo speciālisti šobrīd strādā, lai izpētītu dažādus nogabalus, un analizē vēja parku izveides potenciālu dažādās teritorijās. Atbilstošu nogabalu izvēle ir sarežģīts process, lai jau sākotnējā izpētes fāzē iekļautu virkni faktoru, kas ar atbildību pret sabiedrību un vidi jāņem vērā pirms lēmuma pieņemšanas.


Esam atvērti sadarbībai ar citiem vēja parku projektu attīstītājiem, kā arī zemes īpašniekiem, kas vēlas savā īpašumā attīstīt vēja parkus. Interesentus aicinām aizpildīt pieteikšanās formu, un mūsu speciālisti ar Jums sazināsies.

Vēja parku izbūve jūrā jeb atkrastes vēja parki lielākajā daļā gadījumu ir kļuvusi gan ekonomiski pamatota gan tehnoloģiski iespējama, taču, lai arī, izbūvējot vēja parkus jūrā, netiek skarta vietējo kopienu ikdiena, to darot, ir jāņem vērā virkne citu faktoru – putnu migrācija, jūras ekosistēma, zvejošanas zonas u. tml. Tas nozīmē, ka arī atkrastes vēja parku attīstībā jāiegulda apjomīgs darbs, lai tam sagatavotos.

Arī Latvenergo darbības stratēģijā paredzēta atkrastes vēja parku attīstība. Pašlaik uzsākti priekšizpētes un sagatavošanās darbi, tiek vērtētas sadarbības iespējas, normatīvie akti un regulējumi, kā arī pasaules tendences, lai pirmās atkrastes vēja stacijas sāktu darboties jau pirms 2030. gada.

Aktualitātes

 03.06.2024. 

Notiks konference "Cilvēks un VES mijiedarbība. Kopīgais labums un iespējas sabiedrībai"

  Lasīt vairāk
 24.05.2024. 

Latvenergo noslēdz vērienīgāko darījumu par vēja parka izbūvi Lietuvā

  Lasīt vairāk
 25.04.2024. 

AS "Latvenergo" kļūst par SIA "Latvijas vēja parki" vienīgo īpašnieku

  Lasīt vairāk
 21.12.2023. 

ES valstu valdības apņemas veikt Vēja enerģijas paketē paredzētos steidzamos pasākumus

  Lasīt vairāk
 30.11.2023. 

Parakstīts līgums par tiesībām valsts mežos būvēt vēja parkus

  Lasīt vairāk
 2.10.2023. 

Līdz novembra beigām taps ornitologu vadlīnijas vēja elektrostaciju attīstībai

  Lasīt vairāk
 08.09.2023. 

Iecelts SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētājs

  Lasīt vairāk
 21.08.2023. 

Par SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atlases procesu un tā noslēgumu

  Lasīt vairāk

 30.06.2023. 

Aizvadīts seminārs par vēja, saules un hibrīdelektrostaciju iegādi

  Lasīt vairāk
 28.06.2023. 

SIA “Latvijas vēja parki” izvēlēta jauna valdes locekle

  Lasīt vairāk
 21.04.2023. 

Aizvadīta Baltijas reģiona lielākā vēja enerģijas nozares konference

  Lasīt vairāk
 18.04.2023. 

19.aprīlī notiks konference "WindWorks. Moving Energy" – vēro tiešsaistē

  Lasīt vairāk
 28.02.2023. 

Publicēti SIA "Latvijas vēja parki" nerevidētie finanšu pārskati par 2022.gadu

  Lasīt vairāk
 02.02.2023. 

Latvenergo aicina uz vebināru "Vējš – nākotnes enerģija šodien"

  Lasīt vairāk
 30.11.2022. 

Publicēti SIA "Latvijas vēja parki" nerevidētie finanšu pārskati par 2022.gada 3.ceturksni

  Lasīt vairāk
 08.11.2022. 

Kā nenodarīt kaitējumu putniem, sikspārņiem un arī cilvēkiem

  Lasīt vairāk
 31.10.2022. 

Vēja un ūdeņraža industriju attīstība nākotnē būs savstarpēji papildinoša

  Lasīt vairāk
 17.10.2022. 

Latvenergo: vēja parku attīstība ir sadarbības iespēja Latvijas uzņēmējiem

  Lasīt vairāk
 16.09.2022. 

Enerģētikas līderi “Latvenergo” un “RWE” apvieno spēkus atkrastes vēja enerģijas attīstībai Latvijā

  Lasīt vairāk
 31.08.2022. 

"Latvijas vēja parki" cer, ka pirmās vēja turbīnas sāks griezties 2026.gadā

  Lasīt vairāk
 08.08.2022. 

Nacionālais kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" – Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, drošībai un stabilitātei"

  Lasīt vairāk
 26.07.2022. 

Reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums vēja parku attīstībai SIA "Latvijas vēja parki"

  Lasīt vairāk
 21.06.2022. 

Kara dēļ Latvenergo stratēģijas VES mērķi ir kļuvuši nozīmīgāki

  Lasīt vairāk
 20.06.2022. 

VES tehnoloģiju attīstība un ietekme uz cilvēku

  Lasīt vairāk

 20.05.2022. 

Par spārniem: putnu, sikspārņu un vēja turbīnu

  Lasīt vairāk
 01.04.2022. 

Latvenergo sāk īstenot jauno izaugsmes stratēģiju

  Lasīt vairāk
 25.02.2022. 

Latvenergo sāk IVN procedūru vēja parku attīstīšanai

  Lasīt vairāk
 23.02.2022. 

Ministru kabinets atbalsta nodomu izveidot kopuzņēmumu vēja parku attīstībai Latvijā

  Lasīt vairāk
 15.02.2022. 

Par vēja enerģiju tuvplānā (Enerģija &Pasaule, februāris 2022)

  Lasīt vairāk
 28.01.2022. 

Aktualitātes ceļā uz lieljaudas vēja elektrostaciju parkiem

  Lasīt vairāk

VES ANIMĀCIJA

Mīti

Potenciālās ietekmes novērtēšana uz savvaļas putniem, sikspārņiem un biotopiem ir viena no pirmajām lietām, ko veic, plānojot vēja parku. Gan projektu priekšizpētē, gan ietekmes uz vidi novērtējumā šo ietekmju izvērtēšanai tiek piesaistīti sertificēti eksperti, kas veic detalizētu plānoto vēja elektrostaciju parku vietas izpēti un sniedz atzinumus un rekomendācijas, kas tiek ņemtas vērā jau projekta būvniecības un ekspluatācijas etapos. Ja tiek konstatēti potenciāli traucējumi putnu populācijai, vēja parka projekts tiek apturēts. Atbilstoši Latvenergo darbības principiem jau izpētes procesa sākumā sarunās tiek iesaistītas gan vides organizācijas un institūcijas, gan eksperti, lai meklētu optimālāko VES novietojumu, kas atstāj pēc iespējas mazāku ietekmi uz putnu populāciju, sikspārņiem un biotopiem, tiek vērtēta arī dažādu papildu drošības kontroles sistēmu izvietošana.

Papildus jau iepriekš minētajiem pasākumiem elektrostaciju ekspluatācijas laikā, sadarbojoties ar sertificētiem ekspertiem un dabas aizsardzības institūcijām, tiek veikts ornitofaunas un sikspārņu monitorings, lai VES ietekme nepārsniegtu pieļaujamo līmeni.

Vēja elektrostaciju bīstamība putniem ir analizēta virknē pētījumu, un secināts, ka vēja turbīnas nav putnu lielākais drauds. Plānojot vēja parkus atbildīgi un izmantojot jaunākās tehnoloģijas, to ietekme putnu ikdienas gaitās tiek samazināta līdz minimumam.

Klimata pārmaiņas, kas rodas fosilo resursu izmantošanas rezultātā, rada daudz lielāku ietekmi apkārtējai videi, t. sk. biotopiem un putnu populācijai, un, salīdzinot šīs ietekmes, kā arī vērtējot arvien augošo nepieciešamību pēc elektroenerģijas, jāsecina, ka vēja potenciāla izmantošana ir videi draudzīgākais veids, kā šo pieprasījumu nodrošināt.

Uzzini vairāk:
https://www.zalabriviba.lv/energija/putnu-aizsardziba-veja-parki/
https://dtbird.com/images/pdfs/Brochure-DTBird.-March-2019.pdf
https://www.mdpi.com/1424-8220/21/1/267

Ceļot vēja elektrostaciju, ir jāievēro virkne būvniecības noteikumu. Šie noteikumi, īpaši vēja stacijām, veidoti tā, lai turbīnas neietekmētu iedzīvotāju labbūtību un, kas īpaši svarīgi, veselību.

Vēja elektrostaciju radītais trokšņa piesārņojums, infraskaņa un mirguļošanas efekts tiek pieminēts dažādās publikācijās kā nenovēršama vēja turbīnu ietekme uz apkārtējo vidi. Šie faktori tikuši padziļināti pētīti, un ir secināts, ka vēja turbīnu radītā skaņa, lai arī var būt labi dzirdama tuvāk par 100 m, tālākā attālumā vairs nav traucējoša. Normālos apstākļos 800 metru attālumā, kas ir minimālais elektrostacijas izbūves attālums līdz tuvākajai cilvēka mītnes vietai, turbīnu radītais troksnis nav dzirdams. Plānojot un modelējot vēja parku, turbīnu radītās skaņas tiek ņemtas vērā, un elektrostaciju izvietojums tiek plānots tā, lai tās netraucētu cilvēkiem.

Pētot infraskaņas ietekmi, secināts, ka 700 m attālumā no darbojošas vēja elektrostacijas rezultāti ievērojami neatšķiras no mērījumiem tajā pat vietā, kad turbīna ir izslēgta.

Jāpiemin, ka ietekmes mazināšanai palīdz vēja turbīnu tehnoloģiju attīstība. Piemēram, lai novērstu mirguļošanas radīto ietekmi, vēja parkos tiek izmantotas sistēmas, kur kopā darbojas gaismas sensori, GPS uztvērēji un īpaši veidoti algoritmi, palīdzot pielāgot vēja parka darbību tā, lai konkrētu turbīnu darbība tiktu apturēta brīdī, kad tās ēna var radīt mirguļošanas efektu.

Latvenergo pieeja ir balstīta uz cieņu pret vidi, ainavu un apkārtējiem iedzīvotājiem. Mēs strādājam Latvijas iedzīvotāju interesēs, respektējot noteikumus un izmantojot pieejamās tehnoloģijas tā, lai iedzīvotāju labbūtība un biodaudzveidība netiktu ietekmēta.

Uzzini vairāk:
Herrmann, Lorenz, et al. "Low-frequency noise incl. infrasound from wind turbines and other sources." INTER-NOISE and NOISE-CON Congress and Conference Proceedings. Vol. 253. No. 3. Institute of Noise Control Engineering, 2016.
Pedersen, Eja, and Kerstin Persson Waye. "Perception and annoyance due to wind turbine noise—a dose–response relationship." The Journal of the Acoustical Society of America 116.6 (2004): 3460-3470.
Chapman, Simon, and Fiona Crichton. Wind turbine syndrome: A communicated disease. Sydney University Press, 2017.

Vēja enerģijas tehnoloģijas ir sasniegušas līmeni, kas ļauj sauszemes vēja parkus būvēt bez papildu atbalsta vai subsīdijām. Tas nozīmē, ka sabiedrībai vēja parku izbūve un darbība neradīs nekādu finanšu slogu. Tieši pretēji, vēja enerģijas iekļaušana ražošanas portfelī stiprina valsts enerģētisko neatkarību un samazina nekontrolētas cenu svārstības. Latvenergo vēja parki tiek attīstīti uz brīvā tirgus pamatprincipiem, un subsīdijas šiem projektiem netiks izmantotas.

Latvenergo pamatprincipi, attīstot vēja parkus, ir strādāt Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēs, vēja parkus ceļot sociāli atbildīgi, ar cieņu pret vidi un ainavu, kā arī paredzot daļu nopelnītā tiešā veidā novirzīt pašvaldībām, kuru teritorijā šie parki atrodas, ierosinot grozījumus likumprojektā, kas to pašlaik nepieļauj.

Latvenergo vēja parku plānošanas procesa laikā regulāri konsultējas gan ar iesaistītajām pašvaldībām, gan vides institūcijām un organizācijām, lai jau laicīgi identificētu un pārrunātu iespējamos riskus un neskaidrības.


Baltijas reģions un Latvija ar pašlaik izbūvētajām elektroenerģijas ražošanas jaudām nespēj nodrošināt savu patēriņu, tāpēc pašlaik tiek importēta aptuveni puse no nepieciešamā elektroenerģijas apjoma, turklāt šim importa īpatsvaram ir tendence palielināties. Latvenergo vidēja mēroga stratēģija 2022.-2026. paredz elektroenerģijas importa mazināšanu.

Pēdējo gadu laikā Latvenergo speciālisti ir padziļināti pētījuši dažādas tehnoloģijas, tai skaitā arī jūras un sauszemes vēja parkus, saules parkus, ūdeņraža un mazo atomelektrostaciju iespējas. Izpētēs tiek vērtēta virkne faktoru, galvenokārt tehnoloģiju izmaksas un pašreizējā gatavība tirgum. Secināts, ka šobrīd Latvijai vispiemērotākais risinājums ir sauszemes vēja parku izveide, iespēju robežās tos papildinot ar lieljaudas saules parkiem. 

Domājot par nākotni, tiek rūpīgi izvērtēta arī citu tehnoloģiju izmantošana.

Arī citas Nord Pool valstis strādā, lai turpinātu attīstīt vēja enerģiju. Jau pašlaik novērojams, ka vējainās dienās elektroenerģijas cena Latvijā samazinās, un reģionos, kur elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota vēja enerģija, elektrības cenas ir stabilākas. Papildu jaudu pievienošana kopīgajam tīklam stabilizēs elektrības cenu visā reģionā un ievērojami veicinās enerģētisko neatkarību un stabilitāti.

Uzzini vairāk:
https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review
https://latvenergo.lv/lv/elektribas-cena

Lai arī Kurzemes piekraste uzskatāma par vēja resursiem bagātāko reģionu Latvijas teritorijā, vēja enerģijas tehnoloģiju attīstība pašlaik ļauj attīstīt vēja parkus praktiski visā Latvijas teritorijā. Jaunākajām vēja turbīnām nav nepieciešams konstants un spēcīgs vējš, lai nodrošinātu ražošanu – tās ir spējīgas uzsākt darbu jau no 2-3 m/s un efektīvi strādāt arī tad, ja ir relatīvi zems vēja ātrums. Turklāt moderno vēja staciju augstums un spārnu garums ļauj izmantot spēcīgāku un stabilāku vēju, kas sastopams lielākā augstumā.

Tas dod iespēju vēl rūpīgāk izvēlēties piemērotākās teritorijas atbildīgai un cieņpilnai vēja parku attīstībai.

Jautājumi un atbildes

Biotopu aizsardzība tiek nodrošināta jau VES plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, piesaistot sertificētus sugu un biotopu ekspertus, kas apseko visu paredzētās darbības teritoriju – VES potenciālās izbūves vietas, EPL, apakšstacijas vietas, pievadceļus. Tādējādi tiek pēc iespējas novērsta negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamajām augu sugām un biotopiem.

Izvērtējot nogabalus un plānojot vēja turbīnu novietojumu, tiek ņemts vērā arī tas, kā vēja parks iekļausies ainavā, lai tajā neradītu pārlieku piesātinājumu. Latvenergo ieskatā atbildīgi izplānots vēja parks nevis degradē, bet, tieši pretēji, papildina kopējo ainavu un liecina par zaļu domāšanu un spēju pilnvērtīgi izmantot to, ko daba mums sniedz.

Mūsdienu sabiedrība ir pieradusi pie komforta, ko sniedz elektroenerģija, un mūsdienās dzīve bez tās nav iedomājama. Eiropas Savienības zaļais kurss un aizvien plašāka elektroenerģijas izmantošana praktiski visos sektoros nepieciešamību pēc elektroenerģijas tuvākajos gados tikai vairos. Elektrības ražošana ar vēja palīdzību uzskatāma par vienu no tīrākajiem un drošākajiem enerģijas ģenerēšanas veidiem, taču izvairīties no jebkādas ietekmes uz apkārtējo vidi un sabiedrību nav iespējams. Tāpēc, attīstot vēja parkus, tiek rūpīgi pētīti dažādi faktori, kas ietekmē vai potenciāli varētu ietekmēt apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.

Mūsu darbības principi nosaka, ka darbojamies ar atbildību pret dabu un sabiedrību. Tas iekļauj arī plānošanu, domājot par projekta pilnu dzīves ciklu un nākotnes perspektīvām. Latvenergo strādās Latvijā ne tikai šodien, bet arī tālākā nākotnē, kad šodien izveidotie vēja parki sasniegs sava dzīves cikla beigas.

Jau pašlaik 90% no vēja elektrostacijās izmantotajiem materiāliem ir pārstrādājami vai atkārtoti izmantojami. Vēja enerģijas industrija un turbīnu ražotāji iegulda lielu darbu, lai rastu veidus, kā atkārtoti izmantot vai pārstrādāt arī atlikušos 10%. Piemēram, 2022.gada martā, ZEBRA (Zero Waste Blade Research) projekta ietvaros ticis radīts pirmais pilnībā pārstrādājamais turbīnas lāpstiņas prototips. Pašlaik viena no vēja industrijas prioritātēm ir panākt to, lai neviena no turbīnu daļām pēc tās dzīves cikla beigām netiktu utilizēta, bet tiktu pārstrādāta atkārtotai izmantošanai. Latvenergo mērķis ir pilnībā izmantot šo tehnoloģiju iespējas, strādājot ar elektrostaciju ražotājiem, lai vēja parkus veidotu atbildīgi arī pret nākotnes sabiedrību.

Vēl viens aspekts vēja parku būvniecībā ir to infrastruktūra, piemēram, pievedceļu izveide. Plānojot vēja parku izbūvi, liela uzmanība tiek pievērsta jau esošās infrastruktūras izmantošanai un pilnveidošanai. Jāpiemin, ka pievedceļi, kas tiek izveidoti no jauna, ir pieejami izmantošanai arī pārējai sabiedrībai, piemēram, lai sasniegtu iepriekš nesasniedzamas teritorijas pastaigām mežā.

Pilna dzīves cikla analīze tiek veikta, izvērtējot jebkādus elektroenerģijas ražošanas avotus, un atbilstoši veiktajām izpētēm vēja enerģija sava dzīves cikla laikā sasniedz vienu no zemākajiem CO2 emisijas rādītājiem uz saražotās elektroenerģijas vienību, salīdzinot ar citiem enerģijas avotiem. Turklāt arī pēc dzīves cikla beigām ierasta prakse ir vēja parka atjaunināšana, turpinot izmantot esošo infrastruktūru.

Lielāku un augstāku vēja turbīnu izmantošanai ir vairākas priekšrocības:

  1. Lielākas turbīnas ir daudz efektīvākas un spēj darboties pat ar mazu vēja ātrumu. Tas ievērojami paplašina izmantojamo teritoriju, tādēļ iespējams izvēlēties piemērotākos nogabalus vēja parku attīstībai, tie nav jākoncentrē vienā nogabalā, pārlieku noslogojot pārvades tīklu un ainavu.
  2. Augstākas vēja turbīnas iespējams izvietot arī mežu teritorijās, kur citādi tas būtu apgrūtinoši meža masīva radītās turbulences dēļ. Jo augstāk no zemes virsmas, jo vairāk vēja ātrums un stabilitāte pieaug, tādēļ ar augstākām turbīnām iespējams pilnvērtīgi izmantot vēja spēku.
  3. Vēja turbīnas, kas sniedzas krietni virs koku galotnēm, ļauj izmantot teritoriju zem tām – turbīnas neietekmē mežu augšanu, ļauj brīvi pārvietoties zemu lidojošiem putniem, savukārt lauku teritorijās zem tām iespējams nodarboties ar lauksaimniecību.
  4. Lielākas vēja turbīnas dod iespēju vēja parkā izmantot mazāku turbīnu skaitu, tādējādi tiek daudz efektīvāk izmantota zemes platība, samazinot kopējo ietekmi uz ainavu.


Jāpiemin, ka arī augstās vēja turbīnas dabā iekļaujas daudz organiskāk, nekā, piemēram, dažādi objekti pilsētvidē. Plašos laukos un meža masīvos vēja parki organiski papildina ainavu.

Latvijas pārvades tīkls ir gatavs vēja parkiem. AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) nodrošina elektroenerģijas pārvades pakalpojumus Latvijā un veic regulārus ieguldījumus pārvades tīkla uzlabojumos un modernizācijā. Viens no nesenākajiem infrastruktūras investīciju projektiem, kas tika attīstīts, domājot par pieaugošu atjaunojamās enerģijas jaudu, tai skaitā vēja enerģijas projektiem, ir "Kurzemes loks". Tā izbūve jau šodien nodrošina pieslēgšanās un pārvades iespēju vairāk nekā 1000 MW jaunas AER jaudas.

Vēja turbīnu ietekme uz ikdienas mobilo sakaru tīklu un interneta pārklājumu ir reti sastopama, un šāda ietekme praktiski netiek novērota. Īpaši retos gadījumos, apstākļos, kur ir bažas, ka varētu veidoties ietekme uz komunikāciju tīkliem, tas jau laicīgi tiek konstatēts un novērsts, izmantojot alternatīvas ierastajām tehnoloģijām.

Valsts drošības sistēmu (drošības radaru, avio komunikāciju tīklu, u.tml.) gadījumā tiek noteiktas drošības zonas, kurās nekāda projektu attīstība nav iespējama, un šādas teritorijas tiek izslēgtas no plānošanas procesa jau pašā projekta sākumā.

Plaši, klaji lauki, t.sk. lielās lauksaimniecības zemes, kā arī degradētās teritorijas, piemēram, izstrādātie kūdras purvi, karjeri ir labi piemērotas vēja parku izbūvei gan no vēja potenciāla, gan limitētās dabas daudzveidības viedokļa. Latvenergo izskata iespēju attīstīt vēja parkus dažādās teritorijās, taču jāņem vērā spēkā esošie normatīvi, piemēram, nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanas ierobežojumi. Šo normatīvu grozījumi pašlaik ir izstrādes stadijā un nākotnē tiks mainīti, taču pagaidām šīs zemes platības nav pieejamas vēja parku būvniecībai.

Vēja parku attīstībai Latvijas valsts mežu masīvos ir vairākas būtiskas priekšrocības, vērtējot gan finansiālos, gan vides aspektus. Divu valsts uzņēmumu sadarbības rezultātā visi ieguvumi no projekta paliek Latvijas valstij, turklāt viens zemes īpašnieks kā projekta dalībnieks ievērojami atvieglo attīstības procesu. Vēja turbīnu izvietošana mežu masīvos ļauj arī samazināt ietekmi uz ainavu un tuvējiem iedzīvotājiem. Plānojot vēja projektus mežu masīvos, ir rūpīgi jāvērtē izmantotās tehnoloģijas un ietekme un dzīvotnēm, kuru mežos netrūkst, taču, ja tiek veikts atbildīgs sagatavošanās process, meži ir piemērota vieta vēja parku attīstībai.

Lai arī ir izskanējušas bažas par to, ka tuvumā esoša vēja parka dēļ iespējama ietekme uz nekustamā īpašuma vērtības samazināšanos, Latvijā šāda ietekme novērota ļoti reti un tikai atsevišķos gadījumos. Ja vēja parks tiek būvēts atbildīgi, ievērojot visas spēkā esošas prasības, nekustamā īpašuma vērtības sarukšanai nav pamatota iemesla.

Ir jautājumi, uz kuriem neatradi atbildi? Iesniedz savu jautājumu un mūsu speciālisti palīdzēs rast atbildi uz to.

Kontakti

Ilvija Boreiko

Vēja un saules parku attīstības direktore

29 182 944 


Edgars Groza

Vēja parku attīstības vadītājs

26 482 472




Andis Antāns

Vēja parku attīstības projektu vadītājs

29 884 306


Dainis Kanders

Ietekmes uz vidi novērtējuma nodaļas vadītājs

29 131 864